Nu, piemēram, Latvijas trešās lielākās bankas likteņa lemšana. Kad valdība ar finanšu ministri Danu Reiznieci- Ozolu priekšgalā, balstoties tikai uz ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN 13. februārī publiskoto ierosinājumu ieviest sankcijas pret ABLV Bank, fiksāk par fiksu nolika uz bremzēm šo tobrīd pēc visiem kritērijiem absolūti pilnasinīgo banku, tās akcionāri operatīvi – jau 26. februārī – pieņēma lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju. Tad nu sestdien apritēs apaļi trīs mēneši, kopš Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK) buras ap šo lietu un tā arī līdz galam vēl neko nav izlēmusi. Nupat premjers Māris Kučinskis publiski solījis, ka šis saskaņošanas process jau šomēnes finišēšot: «Ceru, ka vienošanās būs un pašlikvidācija stingrā uzraudzībā notiks. Esam normalizējuši maksātnespējas procesu, taču tas nenozīmē, ka aizkulisēs nav gaidoši cilvēki, kas gatavi aizņemt vecās vietas.»
Kamēr FKTK, tautā saukts fuktuks, saskaņo, ko, kam un par cik, tikmēr turpinās diskusijas par tēmu, kāpēc Latvija, lasi – tās valdība, kaut varēja glābt ABLV Bank, tomēr to nedarīja. Pie tam viedokļu apmaiņā piedalās nevis kaut kādi sociālo tīklu anonīmi populisti, bet gan pietiekami zinīgi eksperti, kuru skarbajos vērtējumos par mūsu Ministru kabineta (bez)darbību pēc 13. februāra laikam tomēr vērts ieklausīties.