Ja vēlēšanas būtu maijā…

Konkurējošajiem politiskajiem spēkiem gan pāragri priekā berzēt roķeles, jo saskaņiešu trumpis ir tas, ka viņi nekad nav bijuši valdībā, līdz ar to pagaidām balti un pūkaini, savukārt tā saucamās nacionālās partijas, cita citu cītīgi atmaskojot, riskē zaudēt daļu elektorāta, kam šī kašķēšanās agri vai vēlu var piegriezties un izpausties protesta balsojumā. Jāņem vērā arī, ka Saskaņa savās rindās metodiski iesaista nopietnus politiķus, kuri vīlušies savās iepriekšējās partijās, par premjerministra kandidātu nominējot Vjačeslavu Dombrovski (Reformu partija, Vienotības saraksts), bet partijas ēnu kabinetā ekonomikas ministra portfeli piešķirot Ivaram Zariņam, Jānim Tutinam uzticot zemkopības, Ļubovai Švecovai – finanšu, Andrejam Klementjevam – labklājības, Ivaram Zālītim – iekšlietu, Uldim Līkopam – veselības, Anrijam Matīsam (ex Vienotība) – satiksmes, Guntaram Grīnvaldam (Latvijas Pirmā partija, Reģionu alianse) – tieslietu, Ingai Goldbergai – vides un reģionālās attīstības nozari, un tikai ārlietu ministra krēslam tiek meklēts piemērots kandidāts.