Šobrīd, pēc jauno Sadales tīklu (ST) tarifu ieviešanas, ir iestājies ekonomisks strupceļš. Tas, ka tiek celtas cenas, nav nekāds brīnums un pārsteigums, jo, kā medijos izsakās atbildīgs Latvijas Bankas darbinieks: ES drukā eiro dienu un nakti bez brīvdienām.
Bez elementāras cenu celšanas ir veikti arī citi vienpusēji pasākumi, kuri būtiski skar ST klientu intereses un kuru realizācijai klientiem nav iespēju pretoties. Slēpošanas centra Baiļi gadījumā — Baiļiem no 01.08.16. netiek piemērots sezonālā klienta statuss, kas uzņēmuma darbībai rada graujošas sekas.
Pēc Latvenergo sadalīšanas 2012. gada 1. aprīlī ar ST tika noslēgts SISTĒMAS PAKALPOJUMA LĪGUMS, kura noteikumi bija analogi ar iepriekš ilglaicīgi spēkā bijušo līgumu ar Latvenergo. Līguma noteikumu būtiska vienpusēja izmaiņa atgādina Padomju Krievijas un Latvijas uz mūžīgiem laikiem noslēgtā miera līguma likteni.
Sekas ir sekojošas. Vienkāršs aprēķins, lietojot ST piedāvāto kalkulatoru, parāda, ka maksa par elektroenerģiju objektā Baiļi nesezonā astoņus mēnešus gadā pieaug par 80-120% mēnesī. Absolūtajos skaitļos tas ir no 350 līdz 400 eiro mēnesī.
Baiļu saimniekošanas modelis tika plānots saskaņā ar iepriekš noslēgto līgumu, kas ietver iekšējo el. tīklu projektēšanu un izbūvi, stacionāro un pārvietojamo elektroiekārtu iebūvi un izmantošanu, kā arī biznesa modeļa izstrādi un realizāciju.
Baiļi ziemā sniedz kalnu slēpošanas pakalpojumus, bet vasarā darbojas kā kempings. Ziemā el. jaudas ir nepieciešamas būtiski vairāk nekā vasarā, jo ziemā tiek ražots sniegs. Ja starpsezonā un vasarā jāmaksā par pieslēgtajām jaudām tikpat, cik ziemā, kempinga pakalpojumu sniegšana vasarā kļūst bezjēdzīga, jo pakalpojumus nav iespējams pārdot par adekvātu, konkurētspējīgu cenu augstās pašizmaksas dēļ, ko nosaka ST sezonālā klienta statusa zaudējums.
Secinājumi. Jo vairāk iedziļinos šajā problēmā, jo man rodas vairāk neatbildētu jautājumu un secinājumu. Oficiālā komunikācija ar ST ir kaitinoša. Kā agrāk korespondentšahā, kad sāncenši viens otram sūtīja kārtējo gājienu pa pastu un tā ilgā laikā tika izspēlēta partija. Tā arī šeit, tāpat vien, lai atrastu loģiskāko risinājumu, neviens ar mani kā klientu, kurš divas desmitgades nekad nav kavējis nevienu maksājumu, nerunā un manās kā klienta vajadzībās atsakās iedziļināties principā, jāiesniedz oficiāls dokuments, kurā ar šahista viltību jāparedz notikumu attīstība vismaz trīs gājienus uz priekšu.
Izņēmums ir ST darbinieks Valmierā Arvīds Rumbiņš, ar kuru kontakts ir ļoti labs un lietišķs.
Man ir sajūta, ka ST ir piemirsuši, ka Zeme griežas ap savu asi un riņķo ap Sauli, kas nosaka, ka nakts nomaina dienu un gadalaiki cits citu. Šī dabas kārtība nosaka mūsu dzīvi un arī elektroenerģijas lietošanas kārtību un nepieciešamību, nevis, kā ST sludina, sabalansēta el. tīkla nepieciešamība. Nekad nebūs tā, ka visi varēs el. enerģijas ražotāja tiešā tuvumā 24 stundas dienā tērēt lielu daudzumu el. enerģijas. Vienmēr būs uz vienlīdzīgiem noteikumiem par saprātīgu samaksu jāpiegādā el. enerģija arī, piemēram, mežsargam nomaļā vietā ārpus centra, jo nekad nevar zināt, no kā sabiedrībai ir lielāks labums — no mežsarga meža vidū vai klerka Rīgas centrā.
ST uzdevums ir par saprātīgu samaksu nodrošināt visas zemes elektrifikāciju, nevis daļai valsts ekonomikā iesaistītiem dalībniekiem radīt neciešamus apstākļus, bet citiem leiputriju.
Tie, kuri atceras Ļeņina citātu par to, kas ir komunisms, zina, ka viens no komunisma priekšnoteikumiem ir visas zemes elektrifikācija. ST komunismu sev un pietuvinātajiem var necelt, bet zemes elektrifikācijas nodrošināšanu tauta no viņiem ir tiesīga prasīt.
P.S. Es jau gaidīju un cerēju, ka lauksaimnieki sāks šūmēties, jo viņi elektrību tērē, atšķirībā no manis, vasarā un pārmaiņu sekas izjūt ziemā. 2017. gada pavasarī, kad šo rakstīju, ST par mani tikai pasmējās un pasūtīja vienu māju tālāk. Ceru, ka tā tas turpināties nevarēs.