Pirmais un ļoti pārsteidzošais lēmums bija nomainīt savā amatā 21 gadu nostrādājušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāju Arni Cimdaru. Izrādās, tieši viņa prasme tik ilgu laiku sekmīgi vadīt šo valstij svarīgo iestādi bija gandrīz vienīgais Cimdara gāzēju arguments. Būtiski uzsvērt, ka reformatorus neatturēja pat Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvums un ar šo svarīgo notikumu saistītās nopietnās procedūras.
Vēlēšanu lietas, boksa terminoloģiju lietojot, valstiskā līmenī tomēr var vērtēt kā salīdzinoši vieglajam svaram atbilstošas, taču noteikti smagsvara kategorijai piederīgas un ar valsts tautsaimniecību un ekonomisko asinsriti nesaraujami saistītas ir pret pašreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) vērstās aktivitātes: gan paredzētie grozījumi attiecīgās iestādes likumā, gan plānotā FKTK padomes personāliju nomaiņa. Kā atzīst eksperti, FKTK likuma iecerētie grozījumi ir pretrunā ar banku uzraudzības principiem, neizslēdzot jau nesen Latvijā pieredzētajiem līdzīgus banku likvidācijas scenārijus. FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš par Saeimā steidzami virzītajām pārmaiņām FKTK likumā ir neizpratnē: «Saistībā ar Moneyval procesu varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā remontēts kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā.» Patiešām, kāpēc tāda steiga, kungi un dāmas?