Ne tikai tāpēc, ka šajās dienās svinam pilsētas 740 gadu jubileju, un tāpēc, kā zināms, katrs saimnieks allaž cenšas sapost savu sētu. Tāda vienkārši ir mūsu visu pilsēta. Gan darba ikdienā, gan brīvdienās un svētku dienās. Jo Valmiera domā un rada, kā stāv rakstīts pilsētas misijā!
Taču ir lietas, kur līdz pilnai laimei mums pietrūkst. Varbūt tā pat nav liela nauda, ar kuru – īpaši jau šajos pasaulei skarbajos laikos – neviena pašvaldība lieki netērējas, drīzāk tas ir uzmanības trūkums par konkrētā vietā notiekošo. Jau ne pirmo reizi Liesmā runāšu par, manuprāt, nedaudz ar pašvaldības uzmanību apdalīto pilsētas pludmali Daliņos. Var diskutēt par šīs vietas nosaukumu, jo laikam jau biežāk te varētu runāt par pilsētas peldvietu, taču laikam arī pludmales nosaukums atbilst, jo starp peldēm vasarīgi aicinošajā Gaujā ļaudis te vienkārši sauļojas, bet aktīvākā saules vannu baudītāju daļa čakli darbojas ar bumbu volejbola laukumos.
Manuprāt, pietiekami lielai Daliņu pludmales lietotāju daļai, ja gribam būt civilizēta sabiedrība, tomēr vajadzīgas tā sauktās pārģērbšanās kabīnes. Protams, puritānisms sabiedrībā pazūd ar katru nākamo gadu straujāk, tāpēc peldētāji un tāpat arī sasvīdušie bīča spēlētāji bez liekiem kompleksiem ietinas dvieļos un peldbikšu vai peldkostīmu maiņu veic turpat blakus savām somām. Faktiski jau citas alternatīvas viņiem nemaz nav, jo šogad pa visu pludmali vairs tikai viena apskretusī pārģērbšanās kabīne militāra poligona toņos, droši vien tai līdzīgas krāsas un izpildījuma ziņā var atrast kaut kur Volgas krastos lielajā kaimiņvalstī.