Jau tad bija redzams, ka populisms rullē. Protams, jautājums bija par šiem vairāk nekā 30 procentiem: kur, kas un kā aizies. Mana prognoze bija, ka pa visiem mēs varbūt arī būsim to Saskaņu uz leju novilkuši. No tā visa mums (ZZS) klāt īsti nekas nepienāca, cilvēki tā kā nenoticēja un izšķīrās balsot par saukli, kas kārtējo reizi aizgāja: visi zog, bet mēs cīnīsimies! Jaunā konservatīvā partija un Attīstībai/PAR! patiesībā darbojās ar crazy solījumiem, ar populismu, kas nav izpildāms…
Ja vērtē pirmsvēlēšanu kampaņas, tad Attīstībai/PAR! laikam bija veiksmīgākais risinājums. Protams, dzīve ir dzīve, un es to ieteiktu jebkuram – vienmēr tev kaut kas ir jāpārvērtē, kaut kur tev ir jāatsperas. Ir pagājuši piecpadsmit gadi, kopš es aizgāju projām no Valmieras. Tad nu man pašam sev ir jautājums, uz kuru atbilde man vislabāk patīk – es joprojām nevienam neesmu parādā, jebkuru varu pasūtīt uz jebkuru debess pusi! Manā gadījumā nevar runāt par atkarību no viena vai otra… Tas iedod brīvību, tajā brīdī, kad tāda vairs nebūs, es pazudīšu no politikas.