Atbilde bija īsti ierēdnieciskā izvairīgi nekonkrētā stilā: «Jebkurai pašvaldībai ir tiesības ierobežot azartspēļu organizēšanu. Likums nosaka skaidru kārtību, kādā veidā pašvaldība to var darīt, un vienkārši tas process ir jāiziet – tā ir pašvaldību iespēja un tiesības lemt, kā šo ierobežošanu veikt.»
Taču līdzšinējā pieredze rāda, ka dzīvē gan tas izskatās nedaudz citādāk – pašvaldība lemj, bet pēdējais vārds likuma burta tulkošanā pieder ministrijai, un tas visbiežāk nebūt nav atbalstošs pašvaldības iniciatīvai, lai gan ar pandēmiju saistītie ierobežojumi parādīja, ka vienkāršā tauta bez azartspēļu zālēm un cita veida laimētavām spēj lieliski iztikt.