Kā medijiem ziņoja bankas «pagaidām vēl» prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tad globālā nenoteiktība, breksits, Ķīnas attīstība (kas bremzējas), Ķīnas-ASV attiecības, Vācijas tautsaimniecības (ne)izaugsme, eiro zonas (ne)izaugsme kopumā lika Eiropas Centrālajai Bankai samazināt agrākās prognozes par iekšzemes kopprodukta pieauguma dinamiku tuvākajā nākotnē.
Neko tiešām traģisku es šajā vērtējumā nesadzirdēju. ES ekonomikas apjomi turpina augt, tāpēc situācija ir pavisam pieklājīga. Makroekonomikas «svētais skaitlis» – IKP pieaugums, kas, profāniski pieļauju, brīžiem tiek pārmērīgi absolutizēts – eirozonas valstīs kopumā 2019. gadā būs 1,1 procents, 2020. gadā – 1,2 procenti, bet 2021. gadā sasniegs agrāk plānotos 1,4 procentus.
Latvijai savukārt LB paredz 2,5 procentus šogad un 2,6 procentus nākamgad. Taču 2020. gadam, neesot izslēgts, prognozi vēl var nākties mazināt. LB analītiķi, līdzīgi kā Luminor eksperti mēneša vidū, brīdina par problēmām koku tirdzniecībā, arī kopējā eksporta izaugsmē. Tāpat kā Pētera Strautiņa ziņojumā tiek piesaukta iekšzemes patēriņa galvenā loma IKP izaugsmes noturēšanā – taču tiek uzsvērts, ka pēdējo mēnešu laikā tas nedaudz mazinās.