Kas es esmu?

 Tomēr te nu man būtu iebilde, ka nevēlos būt persona, tā kā šis vārds pēc latviešu valodas gramatikas likumiem ir sieviešu dzimtē. Ja reiz gribam būt tik toleranti un konsekventi, tad būsim tādi līdz galam, jo demokrātiskā sabiedrībā man ir tiesības uzskatīt, ka ar apzīmējumu persona tiek sludināts sieviešu dzimuma pārākums, kas pēc definīcijas interpretējams kā tas pats seksisms, par kura izskaušanu kārtējo reizi notiek cīņa ar idiotiskiem paņēmieniem. 
Labi apzinos, ka visādu pseidotiesību aizstāvji tūlīt man piesies naida runu un kūdīšanu pret mūsdienu Eiropas pamatvērtībām, personas datu aizsardzību un izvēlēs brīvībām. Taču, par laimi, latviešu valodā nav un, cerams, nekad arī nebūs vidējās dzimtes jeb ono, kā tas ir krievu mēlē, tāpēc mūsu cilvēktiesību sludinātājiem derētu pamācīties no Polijas un Ungārijas nostājas pret visādu dīvainību propagandu jaunatnes vidū.