Lai nepieļautu dažādas interpretācijas un palīdzētu senioriem izprast būtiskās un galvenās pārmaiņas, Labklājības ministrija apkopojusi informāciju.
Kas pensionāriem mainīsies no 1. jūlija?
No 1. jūlija tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas apmērs par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tas skars tos seniorus, kas līdz šim datumam sasniedza vecuma pensijai nepieciešamo vecumu un viņiem tāpēc tika piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Pašlaik viņiem par vienu nostrādāto darba gadu maksā vienu eiro. Bet no 1. jūlija viņi šī viena eiro vietā saņems 1,50 eiro par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja cilvēks devās pensijā līdz 1995. gada 31. decembrim un bija nostrādājis 40 darba gadus, tad tagad viņš saņem vienu eiro par katru šo gadu, tātad viņa rīcībā nonāk 40 eiro. No 1. jūlija viņš saņems 60 eiro.
Svarīgs jaunums! Aprīlī Saeima lēma, ka šis piemaksas paaugstinājums attieksies arī uz senioriem, kas pensijā devās 1996. gadā. Arī viņi saņems piemaksu – 1,50 eiro par katru nostrādāto darba gadu, kas bijis līdz 1995. gada 31. decembrim.
Kā notiks pensiju indeksācija 1. oktobrī?
No oktobra vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēros lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Vienkāršāk sakot, līdz šim, veicot indeksāciju, tika ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija un puse no reālā iemaksu algu summas pieauguma, bet no šī gada oktobra cilvēkiem ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, vecuma pensijas indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un jau 60 procentiem no algu summas reālā pieauguma. Ja darba stāžs cilvēkam ir 40 un vairāk gadu, tad pensiju indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un 70 procentiem no iemaksu algu summas reālā pieauguma. Īsāk sakot, jo lielāks būs pensionāra darba stāžs, jo lielāka būs viņa pensijas indeksācija oktobrī.
Kas pensionāru dzīvē mainīsies no nākamā gada 1. janvāra?
Aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi Pensiju likumā paredz, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušais laulātais, kurš arī ir Latvijas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, vienu gadu pēc laulātā nāves varēs saņemt pusi – 50 procentus – no sava mirušā laulātā pensijas, ieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada beigām (šobrīd pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā, neieskaitot iepriekš minēto piemaksu). Atraitnim vai atraitnei tikai būs par to jāiesniedz pieprasījums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Ir jāņem vērā, ka šis gadu ilgais pabalsts pensionāru atraitņiem stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī un attieksies uz gadījumiem, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra. Tāpat jāņem vērā, ka šāds pabalsts neattieksies uz šķirtiem pāriem vai pāriem, kuri nedzīvo oficiālā laulībā.
Ko paredz izmaiņas attiecībā uz apbedīšanas pabalstu?
Likums pašreiz nosaka, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu mirušā cilvēka divu mēnešu pensiju apmērā, neieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada beigām.
Taču aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi Pensiju likumā nosaka būtisku niansi attiecībā uz apbedīšanas pabalstiem! No nākamā gada 1. janvāra apbedīšanas pabalstu izmaksās, ieskaitot pie pensijas piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada beigām. Arī šīs izmaiņas attieksies uz gadījumiem, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra.