Līdz Regulas spēkā stāšanās brīdim atlikuši 6 mēneši, ir pēdējais laiks to apzināties (it sevišķi uzņēmējiem) un sākt gatavoties nākamā gada pavasarim. Jo 2018. gada 25. maijs ir nevis diena, kad Regulu jāsāk ieviest, bet gan diena, kad tai jau ir jābūt ieviestai pilnībā.
Datu valsts inspekcija rekomendē, ka pārziņiem un operatoriem (pašiem vai sadarbībā ar datu aizsardzības speciālistu) būtu ieteicams pārskatīt veiktās datu apstrādes, veikt to novērtējumu, pārskatīt līgumu noteikumus, kas attiecas uz datu apstrādi, lai nepieciešamības gadījumā veiktu pārmaiņas, nodrošinot pilnvērtīgu datu aizsardzības prasību ievērošanu.
Neskatoties uz minēto, pašlaik datu aizsardzības nozarē ir iestājies tāds kā klusums pirms vētras. Daudzi uzņēmēji uzskata, ka datu aizsardzībā nekas būtisks nemainīsies un Regulai ir vairāk simboliska nozīme. Diemžēl nāksies apbēdināt tos, kas tā domā, jo Regulas dēļ ne tikai tiek izstrādāts jauns Personas datu apstrādes likums, bet arī jaunais regulējums un kārtība būtiski atšķiries no ierastā, ko apliecina arī Personas datu apstrādes likumprojekta anotācija, proti:
Personai būs tiesības piekļūt saviem datiem, kā arī tiesības personas datus pārnest no viena pakalpojumu sniedzēja uz citu. Piemēram, persona ir ievietojusi savus personas datus portālā, kas apkopo darba piedāvājumus un nodrošina darba devēju saziņu ar darba ņēmējiem. Gadījumā, ja persona vēlas reģistrēties citā līdzīga rakstura portālā, tā savus personas datus var pārnest uz otru portālu.
Lai apstrādātu personas datus, turpmāk būs jāiegūst skaidra un nepārprotama personas piekrišana savu datu apstrādei. Regulā ir noteikts pienākums pārziņiem (uzņēmējiem, valsts pārvaldes iestādēm) skaidrā un saprotamā valodā izskaidrot cilvēkam, kādi personas dati no viņa tiek prasīti, kādiem mērķiem, kam tiks nodoti.