Vecākās paaudzes lasītāji droši vien atceras 1. maiju ar piespiedu brīvprātīgiem gājieniem pilsētās, neiztrūkstošajiem karogiem un lozungiem, kuri atgādināja par komunisma uzvaru, aicināja cīnīties par mieru. Interesanti, bet ar nelielām izmaiņām formulējumā 1. maijs bija svētku diena pat nacistiskajā Vācijā.
Šoreiz – par Latvijai daudz nozīmīgāku notikumu. 1920. gada 1. maijā uz savu pirmo sēdi sapulcējās jaunās Latvijas pagaidu parlaments – Satversmes sapulce. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, laikā, kad tikko bija beigušās Brīvības cīņas. Piedaloties vairāk nekā 80 procentiem abu dzimumu balsstiesīgo pilsoņu, ievēlēja 150 deputātus. Jāatzīmē, ka mūsdienās pašsaprotamās balss tiesības sievietēm tajā laikā bija sava veida «ekstra». Salīdzinājumam – dāmām Francijā vai Šveicē līdz dalībai vēlēšanās vēl bija jāgaida vairākus gadus.