Evika Siliņa, Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre (viņa «acis, ausis un mute» Jēkaba ielā*), solīja Saeimas deputātiem, ka šī stratēģija jau nākamnedēļ tikšot grozīta. (Zīmīgi – viņa nesolīja, ka tā būs uzlabota.) Turpmāk ar plašu publiku par pandēmiju un valdības pasākumiem tās apkarošanai vairāk komunicēšot nevis ministri un citas partiju vai ierēdniecības «runājošās galvas», bet paši sabiedrības pārstāvji «no iedzīvotāju vidus un tādi, kas varbūt mazāk saistīti ar politiku». Nu ko – veiksmi darbā!
Valdība esot sapratusi, ka patlaban cilvēki vairs nevēlas dzirdēt par ierobežojumiem un «neņem pretim informāciju», tāpēc plāns paredz veidot pozitīvāku komunikāciju par to, «kā gribam sagaidīt vasaru». Hm, vai tas nozīmētu, ka nākamnedēļ pieņemamie lēmumi – kā «trešā viļņa» draudu ēnā, izplatoties vīrusa «britu» paveidam, stiprināt jau noteiktos ierobežojumus – paliks tautai plašāk neskaidroti, jo «tāpat viņi mūs neklausās»? Jācer, ka tomēr ne. Taču dakteris Jurijs Perevoščikovs uzstāj, ka visiem, kam vien to var uzspiest, ir jāliek strādāt attālināti, sēžot mājās. Kāda gan te var būt pozitīvā komunikācija?