Tomēr šī pacilājošā, siltā sajūta tika mazliet pabojāta, jo starp visiem sanākušajiem bērniem, jauniešiem, vecākiem un vecvecākiem bija arī viens tētiņš, kas turpat, dažu metru attālumā no bērniem, stāvēja ar ļuļķi mutē un kūpināja cigaretes vienu pēc otras. Pirmajā brīdī nevarēju saprast, no kurienes tad nāk cigarešu smaka, bet, kādu laiku pavērojot cilvēkus, sapratu, kur ir vaininieks. Neviens no klātesošajiem tam nepievērsa uzmanību, bet man likās, ka tā ir galīgi nepiemērota vieta, lai smēķētu, tāpēc skaļākā balsī noprasīju – vai tiešām šobrīd ir jāsmēķē? Pats vaininieks izlikās mani nedzirdam, bet, pirms vilka nākamo cigareti ārā, aizgāja uz stāvlaukuma pusi.
Kur tad smēķēt un kur ne?
Burtu izmērs