Lai slava strausiem!

Ar nolūku neminu precīzu virsrakstu, taču pastāsts bija par divām pusaugu pīpmanīšām, kuras, pirms sēsties skolas solā zinību apguvei, regulāri ievelk dūmu ceļa posmā starp mājām un mācību iestādi. Vismaz man vairs nav pārsteigums, ka arī Valmierā luļķēšana pusaudžu vidū notiek regulāri un pie katras skolas, pie tam tas tiek darīts demonstratīvi un atbilstoši visiem bērnu tiesību cirkulāriem. Protams, ievērojot likumā noteikto distanci no skolas ārdurvīm. Un tad jau pavisam skaidra ir arī lielas daļas mācību iestāžu pieaugušā personāla attieksme, sak, mūsu skolā taču nekas tāds nenotiek, jo nevar notikt tāpēc, ka to neparedz skolas IEKŠĒJĀS kārtības noteikumi. Jo pīpē nevis skolas iekšpusē, bet ārpusē, pat ne skolas teritorijā, bet tūlīt aiz skolas sētas! Un tāpēc fui tam žurnālistam un tai avīzei, kas atļaujas kaut ko uzrakstīt ārpus ditirambiem par mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājiem, mācību firmu veidotājiem, jaunatnes sporta laureātiem un citiem skolēniem – izcilniekiem, par ko man allaž ir bijis liels prieks uzzināt no kolēģu publikācijām. Arī pats šo to esmu piepulcinājis šai medus mucai labā nozīmē.