Skarbi un prātam pat neaptverami ne tobrīd un laikam jau arī ne šodien. Vienkārši nespējam iedomāties savu ikdienu bez dzimtās valodas, pat valsts mērogā ar likumdošanas palīdzību tiek mēģināts latviešu valodu likt iemācīties katram skolas bērnam. Vai arī iemīlēt kā savējo – tas jau ir cits jautājums, tad, iespējams, tomēr vajadzētu nedaudz citas metodes lietot, nevis likt lietā likuma burtu, kas latviskumu daļai Latvijas iedzīvotāju paģēr pieņemt brīvprātīgi piespiedu kārtā.
Tai pašā laikā esmu par latviešu valodu visur, kur tai obligāti vajadzētu būt! Protams, arī pasākumos, ko rīko latvieši un kuros vismaz 95% apmeklētāju, ja ne pat vairāk, ir mūsu tautieši. Arī tad, ja latvieši tur sabraukuši kopā no visas pasaules. Kas gan varētu būt vēl brīnišķīgāk, ja ne visiem kopā parunāties savā dzimtajā valodā no pasākuma sākuma līdz pašām beigām!