Droši vien daudzi lasītāji atceras 1991. gada 19. augusta rītu, kad Maskavas televīzijā atkal skanēja klasiskā mūzika un diktori drūmām sejām ziņoja, ka M. Gorbačovs saslimis un nespēj pārvaldīt valsti, bet viņa slimības laikā Padomju Savienību pārvaldīs Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja astoņu cilvēku sastāvā. Viņu vidū bija arī Latvijā zināmais Boriss Pugo, tā laika PSRS iekšlietu ministrs. Pasākums atgādināja slikti organizētu valsts apvērsumu. Droši vien pat tā organizētāji nespētu atbildēt, kāpēc valsts vadītāja slimības laikā galvaspilsētā būtu jāieved karaspēks. Salīdzinājumam — R. Vējoņa slimošanas laikā mūsu politiķiem kaut kas tāds pat prātā neienāca.
Pieņemts uzskatīt, ka tā sauktais «augusta pučs» bija mēģinājums izbeigt M. Gorbačova uzsāktos demokratizācijas procesus un nepieļaut PSRS reformēšanu. Patiesību par tālaika notikumiem droši vien neuzzināsim. Daudzi uzskata, ka viss notika ar Gorbačova netiešu atbalstu gadījumā, ja iecerētais izdotos.