Sava vēstījuma centrā viņš šoreiz lika jēdzienu «ilgtspēja», uzsverot, ka ar to saprot vērtību apzināšanos un nodošanu nākamajām paaudzēm. Lai tā notiktu, «ar šodienas gribu un tālredzīgiem lēmumiem mums jāveido Latvijas sabiedrībai iespējami labvēlīgāka nākotne». Par atskaites punktu ilgtspējas mērķiem E. Levits saredz 2030. gadu, kas «nav pārāk tālu, lai ļautos sapņiem, un nav pārāk tuvu, lai apmaldītos taktikas sīkumos».
Par pirmo konkrēto, vēl līdz galam neizdarīto darbu E. Levits nosauca pavasara sesijā pieņemto administratīvi teritoriālo reformu, jo «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma» spēkā stāšanās vēl nebūt nenozīmē sekmīgi pabeigtu reformu. Likums daudzus būtiskus jaunās pašvaldību iekārtas jautājumus ir atstājis citu likumu regulējumam. Tieši šie pavadošie likumi arī noteikšot, vai administratīvi teritoriālā reforma kopumā būs vai nebūs sekmīga. E. Levits solīja jau drīz vien Saeimā iesniegt viņa ilgi loloto likumprojektu par latviešu vēsturiskajām zemēm, jo mūsu paaudzei ir jāuzņemas atbildība par latviskuma daudzveidības saglabāšanu.