Ja nu varbūt vienīgi tad, ja savai tautai to mīļi palūgtu Raimonds Pauls (kā smejies, ar Jāņa Petera vārdiem). Reiz ļoti pieredzējis – bet arī pietiekami odiozs un paštaisns – politiķis man prātīgi norādīja, ka Maestro, šķiet, vairs ir vienīgais, kura autoritāte ir nesatricināma visā Latvijas tautā. No Ventspils līdz Zilupei, no Nīcas līdz Ipiķiem (un varbūt pat vēl tālu aiz Meizakilas un Karksi-Nuijas). Tikai kam būtu dūša to palūgt? Kuru komponists vispār uzklausītu? Mjā…
Varbūt mēs varam – visi kā viens! – saņemties tam, lai patiešām tagad uzdāvātu «idiotiem, noziedzniekiem un tautas bendētājiem» jeb Krišjāņa Kariņa kabinetam īstas 100 saudzēšanas dienas? Lai ministriem beidz trīcēt iekšas (līdz balss un roku trīcēšanai viņi, paldies Laimes mātei, nenolaidās), lai viņi var drošāk darīt to, kas šobrīd ir jādara – jātur tauta «aiz atslēgas» un jālien parādos, lai būtu nauda, ar ko novērst ekonomikas apstāšanos un nabadzības eksploziju.