Veterinārārstu slēdziens ir, ka par ziemeļbriedēna nāves cēloni bijuši apmeklētāju dotie cienasti, kas pieaugušu dzīvnieku nobeidz palēnām, bet mazuļa kuņģi saārda daudz ātrāk. Neraugoties uz brīdinošajām zīmēm, tas joprojām notiek, tomēr aizdomāties sākam tikai tad, kad notiek īsta nelaime un tā izskan sociālajos medijos un ziņās. Taču, ja neesam eksperti, tad mums vajadzētu arī tā rīkoties. Ja nav ne mazākās nojausmas, ko ēd ziemeļbrieži, tad nevajag tos barot. Gluži kā santehniķim nemācīsim, kā labot caurules, tāpat arī šeit vajadzētu respektēt citu profesionalitāti, nevis radīt papildus nelāgās rūpes un raizes.
Cilvēki uzņemas atbildību par savu rīcību un no tās izrietošajām sekām. Ja uz nožogojuma rakstīts Nebarot dzīvniekus, varbūt tam ir kāds loģisks izskaidrojums? Saprātīgām būtnēm būtu jāspēj rīkoties apzināti, rēķinoties ar citiem, šajā gadījumā ar dzīvnieka veselību. Ne velti cilvēkam ir smadzenes, bet dzīvniekam tikai instinkti – slēpties, bēgt no briesmām un ēst, kas tam tiek dots, tomēr sekas ir pavisam bēdīgas. Zooloģiskā dārza darbinieki pieradinājuši dzīvniekus uzticēties, nevis bēgt, citādi jau tos nevarētu aplūkot.