«Liesma» šajā sakarā uzklausīja mūspusē labi pazīstamus un cienītus agronomus ar krietnu pieredzi. Un, lūk, viņu teiktais!
DZIDRA GRĪNBERGA no Burtnieku novada: «Uz šo jautājumu varu atbildēt tikai no savas pieredzes. Pirms gadiem kāds no kaimiņiem divreiz bija sadūšojies dedzināt kūlu savā laukā, bet sanāca tā, ka abās reizēs uguni viņš vairs nespēja kontrolēt, tādēļ tā iespruka arī mūsu teritorijā un tieši mūsu zālāju platībās. Pirmo reizi timotiņa, otro reizi pļavas auzenes laukā. Timotiņa ražību ugunsnelaime togad īpaši neiespaidoja, bet pļavas auzeni gan pamatīgi noskādēja. Savulaik esmu redzējusi, kā deg Silzemnieku pļavas. Arvien esmu jutusi un jūtu līdzi tiem cilvēkiem, kas līdz spēku izsīkumam cīnās ar brīvībā palaistās uguns varenību. Nekad saviem laukiem sērkociņu klāt neesmu likusi un nelikšu. Zeme ir jākopj, nevis jādedzina. Braucot pa Latviju, arvien vairāk var redzēt, cik tomēr daudz ir koptu tīrumu un pļavu. Ja savu zemi mīl, tad taču tai pāri nedara!»