Par iemesliem tiek minēta skolēnu pārāk mazā interese par tā sauktajiem STEM priekšmetiem, arī attiecīgu eksāmenu trūkums skolu gala pārbaudījumos.
Manuprāt, problēmas sakne meklējama jau tajā laikā, kad potenciālais inženieris vēl staigā mājās zem galda, kad puikam (retāk meitenei, bet arī tas nebūtu slikti) pirmās iemaņas vīru darbos ierāda opis vai tēvs. Kā pareizi zāģēt koku un kādu materiālu ar kuru zāģi, kā izurbt caurumu koka dēlī, saplāksnī vai plānākā bleķī… Kā pareizi iesist naglu, ieskrūvēt skrūvi kokā vai – izmantojot plastmasas dībeli – arī mūra sienā… Tādas elementāras lietas, ar kurām sākas praktiskā dzīve un kuras savu reizi puiša cilvēkam lieti noder ikdienā.
Te problēma rodas tad, ja opim nav laika, bet tētis – kā jau tipisks šī gadsimta produkts, kurš jau piedzimis ar laizāmo telefonu rociņā, – no manis pieminētajām praktiskajām lietām pats neko nejēdz un spiedīgas vajadzības reizē meklē pamācību – ko, kā un ar ko darīt – visu zinošajā Mātē Guglē.