Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: «Kad tiek pārtraukts ikdienas dzīves ierastais plūdums, mēs saprotam, ka esam kā kuģa katastrofā cietušie, kas cenšas noturēties uz nožēlojama dēļa jūras vidū, aizmirsuši, no kurienes mēs nākam, un nezinot, kurp straume mūs aiznesīs.»
Manuprāt, ir svarīgi šajā nenoteiktības jūrā nepazaudēt Latvijas ekonomikas, valsts tautsaimniecības kodolu un spēt pieņemt drosmīgus un izšķirīgus lēmumus, lai palīdzētu Latvijas lielākajiem reālā sektora uzņēmumiem spēt pārvarēt vētru un izkāpt krastā daudz spēcīgākiem.
Gudram uzņēmējam jebkura tirgus nenoteiktība ir iespēja. Ekonomisko satricinājumu situācijā uzvar tas: 1) kuram ir labāka naudas un tirgus pozīcija krīzes sākumā; 2) kurš sekmīgāk saglabā finanšu un cilvēkresursus, notur savu tirgus daļu krīzes laikā; 3) kurš ātrāk un gudrāk sagatavojas tirgus pārdales lēcienam pēc krīzes. Tagad, maija sākumā, Latvijas uzņēmēji jau ir izgājuši cauri pirmajām divām fāzēm un, cerams, sagatavojuši stratēģiju iziešanai no krīzes.
Publiskā telpā dzirdam daudz par mazo un vidējo uzņēmēju likstām un ciešanām. Mums ir tuvas un saprotamas konditora, šuvējas, populāra mūziķa vai viesnīcas administratora raizes par iztiku Covid-19 pandēmijas laikā. Valstij nenoliedzami viņi ir jāatbalsta gan ar naudu, gan ar padomu. Tomēr tautsaimniecības kodols ir uzņēmumi, kuri maksā lielāko nodokļu daļu valsts budžetā. To konkurētspēja ir nozīmīga mūsu visu labklājībai. Šie uzņēmumi varbūt nav palīdzības lūdzēju pirmajās rindās, bet to gudrs atbalsts stiprinātu mūsu ekonomiku nākotnē.
Kādu es redzu valsts atbalsta mehānisma jēgu un būtību?
Ja jau Latvijas valstij ir izdevies Covid-19 radītās krīzes ierobežošanas pasākumiem piesaistīt četrus miljardus eiro (no kuriem daļa būs ar procentiem jāatdod jau 2023. gadā), vismaz daļa šo līdzekļu kā sēkla jāiesēj laukos, kas spēs nest labu ražu, nevis jāizkaisa pa vējam. Latvijas gadījumā nozīmīgs atbalsts jākoncentrē TOP-200 lielākajiem eksportētājiem un/vai TOP-500 lielākajiem nodokļu maksātājiem neatkarīgi no nozares.
Valdībā ekonomikas ministra vadībā ir izveidota darba grupa valsts ekonomikas stimulēšanai un ilgtspējīgai izaugsmei. Šai darba grupai esmu piedāvājis vairākus mērķētus risinājumus mūsu ekonomikas kodola spēcināšanai:
1. uzņēmumu finanšu pozīcijas stiprināšana – pašlaik svarīga ir līdzdalība kapitālā un kvazikapitālā, viegli aizdevumi un garantijas ir strauji jāceļ ALTUM loma finanšu sektorā, dodot spēju finansēt «lielo skaitļu» projektus;
2. eksporta stratēģijas atbalsts – eksporta kredītu garantijas, produktu sertifikācijas atbalsts, diplomātiskais atbalsts ieiešanai citās valstīs vai tirgos;
3. piemērotu cilvēkresursu piesaiste – atviegloti nosacījumi augsti kvalificēta darbaspēka importam, akciju opciju iespējas darbiniekiem, konkurētspējīga IIN politika lielo algu saņēmējiem, pēc iespējas labas aviosatiksmes nodrošināšana ar finanšu centriem un mērķa tirgiem;
4. valsts atbalsts inovatīvu produktu vai pakalpojumu izstrādei – riska fondu atbalsts;
5. laba biznesa vide – darbs ar TOP200-500 uzņēmumiem individuāli kā valsts VIP klientiem, reālas VID «baltā saraksta» priekšrocības.
Nav jākautrējas izmantot citu valstu pieredzi uzņēmumu atbalstam. Piemēram, iedvesmu var smelties Lielbritānijas izveidotajā «Covid 19 Corporate Finanancing Facility» un «Coronavirus Business Interruption Loan» shēmā.
Jārīkojas straujāk un drosmīgāk. Šajā laikā daudz ko izšķir lēmumu pieņemšanas ātrums, mērķtiecība un – arī vēriens.
Kamēr ALTUM kautrīgi caur varas gaiteņiem virza «Pašu kapitāla fondu», kura kopējais publiskais finansējums ir ne vairāk kā 75 miljoni eiro un maksimālais ieguldījums vienā projektā 10 miljoni, mēs citas ES valstis nepanāksim. Kā ziņo «The Financial Times», Eiropas Komisija jau apstiprinājusi valsts atbalsta shēmas 1,9 triljona eiro apmērā. No tām, cik zīmīgi, 52% pienākas Vācijai. Agresīvas investētājas savos uzņēmumos ir arī Austrija, Francija, Nīderlande un Dānija. Ar katru dienu, kamēr kavējamies piešķirt atbalstu savas valsts flagmaņiem, mēs palielinām nevienlīdzības plaisu ar Rietumeiropu.
Ceru, ka, izkāpjot no vīrusa sabangotās jūras, mēs varēsim atzīt, ka esam kļuvuši stiprāki, modernāki un konkurētspējīgāki.