Par griķiem un tualetes papīru runājot

Iespējams, tās ir bailes, kas saglabājušās no kāda agrāka laika, kad veikalos nekā nebija (vai pat tie bija slēgti) un līdz ar to nebija arī, ko ēst. Daudziem iekšā ir tās bailes – labāk nopirkšu vairāk, bet es zinu, ka šodien, rīt un vēl labu laiku man un manai ģimenei būs, ko ēst. Tomēr, cik esmu runājusi ar pārdevējām laukos, arī viņas saka, ka tādai panikai, lai no veikala nestu ārā puskuli ar ziepēm, pamata nav – viņas būs tās, kas no veikala izies pēdējās. Arī internetā klīst bildes, kur redzams, ka plaukti ir tukši un izpirkti – veikala darbinieki nespēj nest un papildināt plauktus. Un tas maldīgi tiek reprezentēts kā tas, ka tūlīt pārtikas krājumi būs beigušies. Tas atkal rada cilvēkiem paniku, ka, iespējams, rīt veikali vispār būs tukši. Sākas tāds kā vāveres ritenis. 
Tajā pašā laikā ir tādi, kas iesmej par to, ka cilvēki iepērk sev un savai ģimenei krājumus. Cilvēki arī apdomā, kāpēc tie ir tieši griķi, kas vairumā tiek izpirkti. Viena no versijām ir tāda, ka rīsi nāk no Ķīnas, makaroni no Itālijas, kas ir valstis, kuras visvairāk ir skāris vīruss. Un par tualetes papīru runājot – paši jau zināt, kam… Tiek arī publicēti ironizēti iepazīšanās sludinājumi: «Esmu vīrietis, kas ir iegādājies tualetes papīru un griķus, – meklēju dāmu, kurai ir kartupeļu krājumi, kopdzīvei vīrusa skartajā laikā.» Tomēr vīruss ir pārāk nopietna lieta, lai par to jokotu.
Ir saprātīgi jāizvērtē nepieciešamība veidot pārtikas uzkrājumus, un nevajag pakļauties internetā saceltajai ažiotāžai. Jāpērk ir tikai tas, kas ir patiešām nepieciešams, lai vēlāk pārtika nebūtu jāizmet. «Pārtikas produkti Latvijas veikalos ir un būs pieejami,» piektdien teica zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, norādot, ka pārtikas produkcija Latvijā ir saražota vairāk, nekā nepieciešams, pārtikas veikali turpina strādāt un par produktu piegādi un pieejamību nav bažu. Arī ražotnes turpina savu darbu, jo produkcija ir jāražo – gan piens, gan maize, gan citi pārtikas produkti. Tāpēc neradīsim lieku stresu paši sev, nepakļausim sevi lielākam saslimstības riskam, nekā ir nepieciešams (lielākās cilvēku masās ir lielāka iespējamība inficēties; lai gan Vidzemē līdz šim nav bijis neviena saslimšanas gadījuma, piesardzība nāk tikai par labu). Ja esam atgriezušies no ārzemēm – ievērosim karantīnas periodu, kas ir 14 dienas.