Par reģionālo reformu

Nevienam pašvaldības vadītājam šodien nav skaidrs, kāpēc šī reforma vajadzīga. Tas, ka būs labāks pakalpojums, – nav paskaidrojuma, kas aiz tā slēpsies. Kā šis pakalpojums būs labāks? Kāpēc mēs runājam par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, problēma jau ir valsts sniegtajos pakalpojumos, nozaru sniegtajos pakalpojumos! Nozaru atšķirīgais teritoriālais dalījums grauj Latvijas attīstību. Policija mums ir vienā teritoriālā vienībā, medicīna ir citā, transports – vēl citā… Izglītība mums vispār ir katram par sevi un nav nekādos reģionos sadalīta. Kā mēs normāli un cilvēkiem saprotami, izdevīgi varam pārvaldīt valsti, ja mums ir šīs nesakritības? Jā, arī Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – arī tur katram dienestam ir savas robežas… Šīs lietas ir pašplūsmā palaistas jau kopš 2009. gada, kad vispār tika izveidoti novadi. Teorētiski bija jāseko otrajai reformas kārtai, kuras rezultātā visām šīm lietām bija jāsakārtojas. Tad vietējās varas varētu kompleksi risināt jautājumus. Jo mēs, vietējās varas, spējam vienoties. Tad mēs spētu vienoties par ceļiem, par atsevišķu skolu likvidēšanu… Tagad jau aiz administratīvi teritoriālās reformas slēpj pilnīgi citas lietas, piemēram, skolu likvidēšanu un vēl nezin ko. To visu taču var atrisināt citādi!