Balsojums Saeimā patiesībā jau ir tīri tehniska lieta. Kurš koalīcijas deputāts gan uzdrīkstēsies balsot pret to, ko paša ministri ir atzinuši labu esam? Kāds, sevi drošsirdi domājot, varbūt arī sēdes tribīnē patielēsies, stāstot, cik pats būtu devīgs slimniekiem, skolotājiem un citiem sērdienīšiem. Taču nobalsos disciplināri. Savos vārtos bumbu nesit.
Protams, mūsu Saeima ir dziļi sevi iegrebusi globālās politikas vēsturē ar Induļa Emša valdības gāšanu 2004. gada nogalē. Tad Tautas partijas deputāti balsoja pret pašu finanšu ministra Spurdziņa piedāvāto budžetu, lai «zaļo» premjeru nomainītu ar «oranžo». Taču šī nebūs tāda reize.
Kāds vecs politikānis (viņš gan, atšķirībā no savas partijas, palika «aiz borta», bet tas netraucē būt apmierinātam ar rezultātu un rosīgam kuluāros) man pareģoja vēl vecajā gadā, ka šis budžets aiziešot kā smērēts, bet ar nākamo jau būšot problēmas. To veidojot, – atgādinu, jau šā gada nogalē – ecēšanās valdības veidotāju starpā būšot tik liela, ka Krišjāņa Kariņa kabinets kritīšot. Dzīve rādīs.