Kurš regulāri dzīvojas pa populārākajiem sociālajiem tīkliem, tas informāciju par Simjūdam pateikto Nē! Covid pandēmijas otrā viļņa straujās izplatības dēļ saklausīja vēl puslīdz laikus, bet kurš, gatavojoties gaidāmajam tirgum, bija ikdienas rūpēs un darbos, tā teikt, līdz ausīm, tas gan diemžēl vēlā piektdienas pievakarē attapās nostādīts fakta priekšā nudien kā pie sasistas siles.
Nepatīkamais paziņojums vissāpīgāk skāra ne tik daudz amatniekus un individuālos komersantus, cik mājražotājus un zemnieku saimniecības – pārtikas produktu ražotājus. Noaustus brunčus un lakatus, noadītas vilnas zeķes un cimdus, nopītus grozus vai izlietas sveces nenotikušā tirgus dēļ vēl var mierīgi nolikt malā līdz kādai citai tirgošanās iespējai, taču pasarg, Dievs, ko iesākt ar lielos daudzumos tikko izceptu maizi, kūkām, ar tirgus pircējiem speciāli saražotiem gaļas un zivju produktiem? Ierastajā tirgus variantā bija: jo tālāks to ceļš līdz Valmierai un jo īsāks to realizācijas laiks, jo uztraukumu par sekmīgu pārdošanu ražotājam arvien vairāk. Tagad tirgus atceltajā versijā nu sanācis risks dubultā, jo, uzzinot, ka zaļā gaisma uz Valmieru negaidīti izslēgta, nācies operatīvi meklēt kaut cik pieejamas tirdzniecības alternatīvas. Lūk, tikai daži piemēri par to, kā tovakar jutās Simjūda tirgum gadiem uzticīgi pārtikas ražotāji.