Nav iemesla neticēt šim autoritatīvajam Ārvalstu investoru padomes un Rīgas Ekonomikas augstskolas ekspertu pētījumam. No šī skatu leņķa raugoties, uzteicama ir Latvijas valdības līdz šim parādītā patiešām ātrā reakcija, reaģējot uz Covid-19 uzspiestajiem izaicinājumiem. Piemēram, ārvalstu investori papildus šīm aktivitātēm iesaka valdībai ieviest vēl arī slimības atvaļinājumu pabalstus un aizdevumu garantijas, aicina vēl jūtamāk atbalstīt medicīnas nozarē strādājošos. Tajā pašā laikā viņi aicina Ministru kabinetu uz lietu, ar ko Latvija līdz šim nav īpaši spīdējusi, – uz stratēģisku plānošanu ilgākam laika termiņam. Jo Covid-19 ietekme uz ekonomiku nebeigsies ne ap gadu miju, ne arī vēl 2021. gadā. Ekonomikas lejupslīdē, protams, trāpīs ne tikai mūsu valstij, turpat blakus būs arī pārējās 26 Eiropas Savienības valstis, tāpēc jo lielāka vērtība šajā konkurences situācijā būs katras valsts izstrādātajam individuālajam ekonomikas atveseļošanās plānam. Te nu vajadzīgs samērīgs balanss starp šodienas prioritātēm, kas noteikti ir cilvēku veselība un vīrusa izplatības apslāpēšana, un tajā pašā laikā jānodrošina ekonomikas nepārtrauktība un jaudīgs turpinājums. Un te bez konkrēta plāna neiztikt!
Šobrīd pasaules tirgos lielā mērā visu nosaka Covid-19 radītā krīze, un, kā savā intervijā Dienas Biznesam uzsver investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, «krīze tikai pastiprinās deglobalizācijas un relokalizācijas procesus, kas jau bija sākušies pirms pandēmijas, un Latvijai jāizmanto šīs iespējas». Viņaprāt, liels pluss Latvijai ir tas, ka mūsu ražotāju eksporta tirgi lielākoties nav saistīti ar Itāliju, Spāniju un Grieķiju, valstīm, kuru tautsaimniecību būs samērā grūti atveseļot pēc pandēmijas radītā krituma. Latvijā strādājošo uzņēmumu lielākie sadarbības partneri ir Ziemeļeiropas valstis, Vācija un Lielbritānija, kur jau pamazām sāk vērt vaļā slēgtos mēbeļu salonus un saimniecības preču veikalus, iedarbina apstādinātos konveijerus automobiļu rūpnīcās…
Šobrīd beidzot Latvija varētu tā pa īstam izmantot savu ļoti izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, jo pandēmija radījusi milzīgus izaicinājumus un reizē problēmas globālajām preču un izejvielu piegāžu ķēdēm un loģistikai. Kad krīze beigsies, ļoti daudzi uzņēmumi, ja vien tiem tāda alternatīva būs, vairs neparakstīsies uz tālām un sarežģītām piegāžu ķēdēm, meklēs līdzvērtīgus sadarbības partnerus tuvāk. Un te nu būs arī Latvijas iespēja!
Noteikti tā būs zāļu ražotājiem. Šobrīd jūtami ar savas produkcijas apjomiem nobuksējuši divi pasaulē lielākie farmācijas biznesa dūži – Ķīna, kas ir lielākais aktīvo farmaceitisko vielu piegādātājs pasaulē, un Indija, kas ir pasaules līderis patentbrīvo zāļu ražošanā un 70% aktīvo farmaceitisko vielu saņem no tās pašas Ķīnas… Šobrīd Ķīnas pozīcija vēl izskatās cerīgi dinamiska, bet par Indijas problēmām Covid-19 iespaidā tik labu prognožu nav. Vēl papildu problēma te arī loģistikā, jo šodien zāļu un citu preču pieejamība un līdz ar to arī izmaksas strauji pieaug tieši milzīgo pārvadājumu attālumu dēļ. Un te Latvijas zāļu ražotājiem ir iespēja izsisties uz augšu, jo esam taču krietni tuvāk Eiropas patēriņam nekā Indija un Ķīna!
Sava saldā saknīte parādījusies Latvijas lauksaimniekiem, kurus, protams, apbēdina pagaidām salīdzinoši nelielais atbalsts no krīzes seku likvidēšanai aizņemtajiem miljardiem, taču viņus noteikti priecē ziņa, ka vairākas valstis Ziemeļāfrikā, arī Saūda Arābija palielinājušas graudu iepirkumus, un, ja šo ziņu vēl pievieno vēstij, ka Krievija kaut nedaudz, tomēr uzlikusi ierobežojumus graudu eksportam… Tā tirgū varētu veidoties ļoti tīkamas graudu iepirkumu cenas.
Ar Latviju vēl ne tuvu nav cauri! Mūsu valsts parāds – 10 miljardi eiro – uz pārējo ES dalībvalstu fona ir gana labs rādītājs. Pie tam, ja Latvija spēs īstenot visas tās iespējas, ko tuvākajā nākotnē piedāvās procesi visā pasaulē, tad arī valsts parāda pieaugums uz dažiem gadiem nav nekas šokējošs. Galu galā, pieaugot atkal iekšzemes kopproduktam, parāda īpatsvars samazināsies. Savā ziņā taču par investīciju, kā apgalvo Ģirts Rungainis, varam uzskatīt arī aizņemtās naudas novirzīšanu dīkstāves pabalstu izmaksām.