Labi, ka šādu viedokļu apmaiņu klātienē izdevās saorganizēt, jo ieinteresētās puses dabūja dzirdēt daudz vērtīgu ierosmju, kuras tagad varētu pamazām sākt realizēt.
Burtnieka spožums un posts, ja tā varētu izteikties, ir plēsoņa un izcila delikatese reizē – zandarts. Pēc tā kāro gan zvejnieks ar visa veida zvejas rīkiem, galvenokārt pēc tā ezerā brauc arī katrs sevi cienošs makšķernieks vai spiningotājs, nobruņojies ar attiecīgo tehniku un smalku aparatūru, cik nu vien viņam atļauj maciņš. Tā īsti nav precīzu datu, cik zandartu no Burtnieka reāli katru gadu izsmeļ gan zvejnieki, gan makšķernieki, taču realitāte ir tāda, ka šobrīd ar zandartu lomiem ezerā ir samērā bēdīgi. Tai pašā laikā delikatese ar nosaukumu Burtnieka zandarts ir ierasta lieta labākajos Valmieras un ne tikai mūsu pilsētas restorānos. Kaut kādā ceļā šī zivs tomēr līdz gardēža šķīvim nokļūst.