Reformācijai – 500

Vārds «reformācija» ir pretējs vārdam «deformācija». Reformācijas mērķis nebija radīt ko jaunu, bet atjaunot tolaik spēcīgi deformēto baznīcu tās sākotnējā veidolā. Luters sevi nesauca par reformatoru. Viņa pārliecība bija, ka Baznīcu reformē Dieva Vārds. Luters saka: «Es tikai piekodināju, mācīju un sludināju Dieva vārdu, neko vairāk. Un tomēr, kamēr es gulēju vai Vitenbergā kopā ar Filipu Melanhtonu un Amsdorfu dzēru alu, šis Vārds pāvestību ievainoja stiprāk, nekā jebkad kāds princis vai imperators būtu spējis. Es nedarīju neko, Dieva vārds izdarīja visu.»
Lutera teoloģiskais jautājums bija: kā es varu iemantot žēlīgu Dievu? Reformācijas centrālais jautājums bija par pestīšanu žēlastībā jeb taisnošanu ticībā. Lai gan Dieva žēlastība tika vārdā pieminēta un sludināta, tomēr Aristoteļa un daudzu citu faktoru ietekmē šī sludinātā vēsts cilvēkam nenesa mierinājumu un iepriecinājumu, jo vārds «žēlastība» tolaik bija ieguvis Rakstiem svešu izpratni. Žēlastība tika saprasta kā Dieva dāvana, kuru «ielejot» cilvēkā cilvēks saņem spēju darīt labus darbus, kas tad galu galā arī ir tie, kas cilvēkam sagādā atpestīšanu.