Cilvēki, kuriem atmiņa sniedzas tālāk par vienu politisko ciklu, tikmēr mēdz atcerēties, ka 2009. gadā jau tika piedzīvota pašvaldībām paredzētās IIN daļas samazināšana. Toreiz tika skaidrots, ka tas ir īslaicīgs risinājums krīzes apstākļos, tomēr pēc tam izrādījās, ka nekas nav pastāvīgāks par īslaicīgiem risinājumiem, bet solījumi, ka, līdzko situācija kļūs labāka, tā IIN sadalījums tiks pārskatīts par labu pašvaldībām, ātri aizmirsās.
Šobrīd situācija ir savā ziņā līdzīga kā 2009. gadā, lai arī, protams, ne tik katastrofāla. Konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi tikai šā gada pirmajos sešos mēnešos ir par aptuveni pusmiljardu eiro mazāki, nekā plānots, tāpat koronavīrusa pandēmijas izraisīto ekonomisko seku dēļ kā nezāle aug valsts parāds: šā gada vidū tas bija 12,39 miljardi eiro – par 1,72 miljardiem eiro vairāk nekā 2019. gada vidū.