Laiki jau sen ir citi, arī sapņiem ir citi mērogi. Tomēr J. Purapuķes vēstījums (sevišķi virsraksta dēļ) man neiziet no prāta, vērtējot Saeimas deputāta saulkrastieša Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) centienus veidot gandrīz vai savu Saulkrastu novadu. Kādas īstenībā ir viņa intereses, par to vēsture, iespējams, vēl ilgi klusēs. Ir vien jāatgādina, ka atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kartei, kuru Saeima ar balsojumu jau bija apstiprinājusi, Saulkrastu novads bija iezīmēts kā lielā Ādažu novada daļa. Taču J. Dombrava ar savu neatlaidību pretēji pat pašas Saeimas iepriekšējiem lēmumiem likuma gala variantā, kas tika pieņemts 2020. gada 10. jūnijā, tomēr dabūja Saulkrastus par atsevišķu novadu, pievienojot tam klāt no Limbažu novada burtiski nogriezto Skultes pagastu.
Ar šādu nogriešanu nebija mierā lielākā daļa pagasta iedzīvotāju (pavisam tuvu 13 tūkstošiem), laukos saimniekojošie, uzņēmēji un it īpaši Limbažu novada pašvaldība. Tā Saeimas pieņemto likumu punktā par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam apstrīdēja Satversmes tiesā (ST). Šādus šī likuma apstrīdējumus par citām teritorijām ir iesniegušas arī citas pašvaldības, tādēļ ar pastiprinātu interesi tika gaidīts pats pirmais spriedums, jo tas pietiekami skaidri parādītu ST attieksmi pret lēmumiem un likumiem ATR sakarā.