Augstāko amatpersonu un oficiālo ekonomistu līmenī eirozonas izveide, protams, tiek vērtēta atzinīgi, gan ar nemainīgu piebildi «neraugoties uz problēmām». Eirozonas atsevišķas priekšrocības atzīst arī tās skeptiķi, kuri priekšplānā gan tikpat ierasti virza eirozonas daudzos trūkumus un problēmas. Tāpat eirozonu regulāri kritizē tā politiķu un ekonomistu daļa, kas tiek dēvēta par nacionālistiem un populistiem un šī iemesla dēļ nemīl nedz ES kopumā, nedz eiro atsevišķi.
Liela daļa šīs kritikas arī nav bez iemesla, jo vienota ekonomiskā telpa un valūta nevar nenovest arī pie šīs telpas dalībvalstu reālās suverenitātes daļējas zaudēšanas. Abi šie faktori jau paši par sevi dzen uz priekšu arī politisko integrāciju, kura pēc tam savukārt turpina padziļināt ekonomisko integrāciju, un šis karuselis turpina griezties, drupinot nacionālo valstu neatkarību un iespējas pašām pieņemt svarīgus lēmumus.