Uz valsts politikas skatuves, gluži kā Einara Repšes slavas laikos, atkal ir uzlaists jūtami lielāks skaits pārmēru modīgi saģērbušos un slīpētu (dažāda gadugājuma) jaunskungu. Toreiz man acīs iedūrās jaunlaicēnu itāliski spoži spicās kurpes, tagad – uzvarējušo gaisagrābšļu tikpat dienvidnieciski uzrautās ūziņas un apžmiegtās žaketītes. Nekādi mēslu mēzēji un Latvijas cēlāji tie atkal nebūs, vien gaisa tricinātāji, savu šlipšu piekārtotāji un bikšu raustītāji.
Jānis Bordāns ar saviem «mauzeru vicinātājiem» – vēlēšanu vakarā televīzijā tik cītīgi atrādīto Jutas Strīķes un Jura Juraša «saldo pārīti» – drīz vien smagi vilsies šādos sabiedrotajos. Vēl vairāk, JKP «jaunajām slotām» labāk vairs pat neiepīkstēties par OIK afērām, lai nejauši nepaliktu ne tikai bez premjerēšanas goda, bet vispār bez koalīcijas partneriem. Ne tikai Saskaņu un zaļzemniekus, arī pat bordāniešus, ja viņi būs par daudz kareivīgi, var pacensties atstāt aiz valdības borta – īpaši, ja izdodas piepirkt kādu balsi opozīcijai nolemto rindās.
Galu galā, arī Rūdolfs Meroni, Ainārs Šlesers vai Olafs Berķis un citi «Lemberga oponenti» – kuriem tiek uzstājīgi un, kā šķiet, pavisam pamatoti piedēvēta KPV LV un «Attīstībai/Par!» metroseksuāļu devīga atbalstīšana – centīsies piespiest šos politprojektus atstrādāt investīcijas. Lielie onkuļi noteikti nepieļaus, ka pašu piebarotie baloži, citējot latvju populisma celmlauzi Joahimu Zīgeristu, viņiem taisa uz galvas.