Kas attiecas uz aizvien pieaugošo vienaldzību pret vēlēšanām, tad kāda viena iemesla, kuru pasludināt par visu nelaimju cēloni, visticamāk, nav. Aizvien pieaugošo pārliecību, ka nekas tāpat nemainīsies un ka nav nekādas jēgas doties uz vēlēšanu iecirkņiem, rada uzreiz vairāku apstākļu kopums, kura rezultāts ir politisko partiju un politiķu aizvien pieaugoša atsvešinātība no iedzīvotāju vairākuma. Pakāpeniski un bieži vien pat nemanāmi politika ir kļuvusi par ko līdzīgu citai dimensijai, kura pastāv kaut kur blakus iedzīvotājiem un pati par sevi. Tās ir divas dažādas pasaules, bet parasto mirstīgo un politiķu ceļi visbiežāk krustojas tikai likumu un lēmumu formā, kā arī priekšvēlēšanu periodos.
Protams, šis secinājums nav attiecināms uz pilnībā visiem, tomēr aktīvo, ar politiskajām darbībām vienalga kādos līmeņos tieši saistīto Latvijas iedzīvotāju skaits ir tik niecīgs, bet politisko lēmumu pieņemšanas procesi un iespējas tos ietekmēt tik tāli no iedzīvotāju vairākuma, ka vairākums politikai būtībā jau sen ir atmetis ar roku.