Suņubūdai atklājas dziļāki pamati

Publiski visskaļāk, šķiet, šādas vēlmes izteica Juris Pūce, viens no cita «jaunā» politprojekta Attīstībai/Par! vadoņiem: «Domāju, ka tad, kad viņi [KPV LV frakcijas deputāti] redzēs – lūk, 50 balsu –, viņi beigs spēlēšanos un izšķirsies iet vai neiet valdībā. Paredzu, ka vismaz daļa no KPV LV piedalīsies valdības darbā» (NRA, 3. janvāris). Šķiet, tieši paristu veidojumā – «jaunajā kulītē», ko savām vajadzībām darināja «vecie vēži» (jo dažam no tiem ir pavisam sāpīgas attiecības ar Temīdu, un tikai politvairogs var kaut kā palīdzēt) – visspilgtāk atspoguļojas latvju politikas «negatīvā evolūcija». Tā ir līdz maksimumam sakāpināta tukša patmīla, akla iedomība: mēs esam ģēniji, visi pārējie – idioti un ap pirkstu viegli tinami mūlāpi. (Protams, interesanti zināt, vai Pūce uzskata par sev ģenialitātē līdzīgu, piemēram, Arti Pabriku – un otrādi…) Tur – suņu būda, te – pāvu būda!