Un te jautājums, kas prasa no katra godīgu atbildi. Vai mēs gaidām kara beigas un dienu, kad visi kara bēgļi Latviju pametīs? Vai patiesi un no sirds pieņemam situāciju, ka daudzas no šīm ģimenēm jau tagad izvēlējušās uz ilgāku laiku, bet varbūt pavisam palikt mūsu vidū…
Pagājušajā nedēļā runāju ar biedrības «Patvērums Droša māja» cilvēkiem. Viņi turējuši un tur rūpi par bēgļiem ne tikai no Ukrainas, viņi vienmēr runājuši par sarežģītajiem un nokavētajiem atbalsta un iekļaušanas procesiem, un arī šodien profesionāli cilvēki atzīst, ka mēs ļoti kavējamies ar integrācijas jautājumu risināšanu. Mums buksē latviešu valodas mācīšana kā pieaugušajiem, tā bērniem, mēs nerodam stabilus risinājumus valstī un pašvaldībās izmitināšanas un nodarbinātības jautājumos. Drīz jau varēsim atskatīties uz pieciem kara mēnešiem, uz četriem mēnešiem, kopš Latvijai azotē jāpaņem tūkstošiem kara bēgļu.