Vienkārši sakot, ja tāda nu it īpaši Krievijas uzsāktās Ukrainas teritoriju okupēšanas dēļ pat vairāk nekā pretrunīgi vērtējama objekta tur nebūtu, Rīgai un visai Latvijas demokrātiskajai sabiedrībai nebūtu jāpiedzīvo ļoti bezkaunīga pļauka – 9. un 10. maija ļembasts. Tajā starp tiešām tikai karā kritušos piederīgos pieminēt atnākušajiem (arī viņu bija krietni mazāk nekā iepriekšējos gados) diemžēl īpaši izcēlās izteikti agresīvie Krievijas Ukrainā sāktā kara atbalstītāji, Putina režīma cildinātāji. Jāpiekrīt Rīgas mēram Mārtiņam Staķim, ka šādā situācijā okupāciju slavinošā objekta nojaukšana ir kļuvusi par Latvijas demokrātiskās vērtības cienošu cilvēku pašcieņas jautājumu.
Nu jau likumīgo pamatu šīs būves nojaukšanai dod 12. maijā Saeimā ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemtie grozījumi likumā «Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem». Tie atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Pēc tam jau 13. maijā Rīgas dome ārkārtas sēdē varēja lemt un ar trīskārtēju balsu pārsvaru tika atbalstīta pieminekļa nojaukšana.