Vasariņa ir tik īsa, ka tajās trīs mēnešu 12 nedēļu nogalēs, bet patiesībā mazāk, savus svētkus vienlaikus svin daudzās jo daudzās pašvaldībās. Pēc pēdējās teritoriālās reformas, kad 119 pašvaldības satilpināja 36 novados, tajos joprojām ir 70 pilsētas, un savukārt katrā novadā ir ne viena vien sevi cienoša apdzīvota vieta, kas vēlas svinēt savus svētkus, kā tradicionāli ierasts. Novadu domes to arī laipni atvēlē un iedala svētkiem iespaidīgas summas, jo kad tad cilvēks lai skaisti atpūšas, ja ne vasarā! Lielus naudas tēriņus akceptē arī latviskā mentalitāte, kam vienmēr bijuši raksturīgi centieni svētkos tiešā un pārnestā nozīmē likt galdā pašu labāko, jo “neies jau nabadzības dēļ lepnību zaudēt” un, lai vai kā pēc tam, bet jāsvin ar šiku un godu.
Varētu gan domāt, ka visaptverošā gatavošanās Dziesmusvētku jubilejas norisei un intensīvā svētku nedēļa būs izsmēlusi spēkus un piepildījusi emociju kausu līdz malām, ka ir gana dziedājuši, dejojuši, spēlējuši un visu to baudījuši, bet nē – izrādījās taisnība teicienam, ka svētku nevarot būt par daudz. Tā nu arī Valmiera nupat svinēja savus svētkus ar apmierinātiem un laimīgiem cilvēkiem mierīgā, omulīgā atmosfērā, itin kā svētki būtu kļuvuši savā ziņā ikdienišķi. Svētku programma piedāvāja absolūti visu iespējamo visām gaumēm, un katrs varēja pievienoties svētkiem, kad un kur vēlējās. Dzirdēja runājam, ka vienam ļoti paticis gājiens, citam – koncerti un tirgus, vēl kādam – sportiskās aktivitātes.