Viņš apciemoja arī Zemessardzi Kaugurvērī, sakot, ka ne jau hokejisti, bet tieši nacionālo bruņoto spēku cilvēki ir tie īstie varoņi, kas vienmēr ir un būs par Latviju…
Par Kaspara tikšanos ar bērniem, kas mirdzošām acīm spēlē hokeju, skatās hokeja spēles un pieskaras izcīnītajai medaļai, rakstīšu rītdienas avīzē, bet šodien par to sajūtu, kas jau labu laiku nepāriet. Emociju virpulis, kas iegriezās pasaules hokeja čempionāta laikā, lika just, ka mēs tomēr lepojamies. Ne tikai ar hokeju un hokejistu panākumiem, bet ar to, ka visi esam no Latvijas, ka sestais laukuma spēlētājs bija ne tikai līdzjutējs, bet cilvēks no Latvijas, kurš nepagurdams, balsij pazūdot, sauca: «Latvija! Latvija!»