Vidzemes Augstskolas politekonomiste, dzīves kvalitātes, cilvēkdrošības un sociālās drošības jomu eksperte Anna Broka skaidro, ka labklājību definē vairāki indikatori – ienākumu līmenis, salīdzinājums ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī ar Eiropas Savienības valstīm, subjektīvie apstākļi un izglītības līmenis.
«Materiālais nodrošinājums ir viens no rādītājiem, kāpēc cilvēks jūtas apmierināts vai neapmierināts ar dzīvi. Šajā gadījumā, raugoties uz neapmierināto iedzīvotāju procentu, būtu vērtīgi paralēli aplūkot datus par bezdarbu šajā vecuma grupā. Iespējams, ka daļa no šiem iedzīvotājiem ietilptu šajā bez darba esošo cilvēku kategorijā,» analizē A. Broka, piebilstot, ka ļoti liels īpatsvars starp neapmierinātajiem ir cilvēkiem, kas ir kopumā neapmierināti ar ikmēneša ienākumiem. «Protams, ka ikvienam gribētos dzīvot labāk, bet, ja šādas iespējas nav, rodas neapmierinātība. Materiālais nodrošinājums un apmierinātība lielā mērā cieši sasaistās. Atskatoties pagātnē, iedomāsimies, ka dzīvojam Padomju Savienībā, slēgtā sabiedrībā, kurā nav iespējas salīdzināt sevi ar citiem.