Visām lielākajām jaunās (kaut gan – cik nu vairs jaunās?) Saeimas frakcijām nespējot panākt atbalstu to virzītajiem premjera amata kandidātiem vai pat vispār atsakoties no šīs iespējas, gluži vai latviešu folklorai tradicionāli trešais mēģinājums solās būt veiksmīgs, lai arī pašas mazskaitlīgākās Saeimas frakcijas izpildījumā. Tiesa, deputātu skaitam šoreiz nav īpašas nozīmes, jo Kariņš jau uzreiz pēc vēlēšanām tika minēts kā viens no tiem diviem politiķiem, kuri reāli varētu vadīt valdību (otrs bija Roberts Zīle, kurš no šādas iespējas atteicās).
Patlaban Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, Kariņš ir atpazīstams politiķis ar ilgu pieredzi, ne bez iemesla pavisam oficiāli ir atzīts par ietekmīgāko Latvijas pārstāvi EP, kā arī nekad nav bijis iesaistīts kādos skaļos skandālos. Viņš arī jau iepriekš ir ticis nominēts kā premjera amata kandidāts vispirms no «Jaunā laika», bet pēcāk arī no «Vienotības» rindām, taču dažādu iemeslu (tostarp arī toreizējo nesaskaņu partijas iekšienē) dēļ par premjeru tā arī nebija kļuvis.