Daru to tāpēc, lai atbildētu uz vienu telefona zvanu, – zvanītāja, kāda kundze, sūdzējās par to, ka, lūk, gājiena laikā pārdroši uzvedušies motorizētie dalībnieki, gan milzīgu troksni radījuši un bērnus baidījuši, gan dažādus bīstamus pigorus ar saviem spēkratiem – uz diviem un četriem ratiem – rādījuši… Pieļauju, ka līdz ar šo zvanītāju vēl kādam kaut kas šķita visā jaukajā gājiena atmosfērā nebaudāms, pat bīstams, tad nu centīšos būt advokāts pretējam viedoklim.
Mīļie cilvēki, šāds gājiens vispirms ir izrādīšanās pasākums, šovs, kurā sava vieta gan balles deju dejotājiem, gan vīriem militārās formās, gan dziedātājiem, gan motoru sporta entuziastiem! Ar visu to, ko viņi gatavi savā iznācienā publikai – no zīdaiņa ratiņos līdz cienījamu gadu senioriem – parādīt. I ar izskatu, i ar balsi, i ar skaņu un vēl citiem specefektiem. Tas vienkārši piederas pie šova, un tieši to 99 procenti skatītāju gaida!
Pirmais tādu nopietnāku troksni gājiena kolonnā ar savu bagiju uztaisīja Ronalds Baldiņš, manuprāt, patlaban labākais no mūsu motoru valdītājiem sacīkšu trasēs. Viņam kabīnē blakus sēdēja paša puika, esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka vēl desmitiem, simtiem tādu pašu zēnu tovakar Valmierā labprāt būtu gribējuši tur atrasties un tādu dvēseles kliedzienu no bagija dzinēja ārā dabūt! Gana iespaidīgs skats bija arī tad, kad atraktīvāki motociklisti savus rumakus gaitā pakaļkājās uzslēja. Arī tas ir šovs, un šie puiši un vīri nesēž uz močiem pirmo nedēļu, viņi patiešām zina, ko un kur dara.