Protams, netērējot savu balsi odioziem politiskajiem miniprojektiem, dažkārt pat vienas ģimenes grupējumiem, kuri parādās politiskajā apritē allaž tikai pāris mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, sasola – cik nu vispār tiek pie publiskās runāšanas – ultranacionālu vai pilnīgi globālu debesu mannu un tā arī pazūd jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām… Jo patiesībā a priori lieliski apzinās savu likteni krietnu laiciņu pirms vēlētāju izvēles, tāpēc nemaz nav gatavojušies reālam darbam Saeimā, un viņu politiskā bagāža ir vien skaisti lozungi.
Pirmdien Latvijas Radio 2 ēterā dzirdēju fantastisku atziņu, patiesībā tā ir aksioma, kuru lieliski var attiecināt uz vēlētājiem nu jau vairāk nekā desmit reizēs, kad mums visiem kopā bijusi tā unikālā iespēja ietekmēt procesus valstī – cirvis grābeklī neieklausās… Tā filosofiski atļaušos par grābekli uzskatīt situāciju, kad pirms vēlēšanām visi cepas un svēti solās tos zagļus vairs neievēlēt, bet jau drīz pēc vēlēšanām Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātie rezultāti liecina: gandrīz viss Jēkaba ielas namā palicis pa vecam.