Paši e-skrejriteņi, uz kuriem cilvēki pārvietojas stāvus, ieķeroties īsos stūrējamajos «ragos», izskatās tīri nekaitīgi. Līdz brīdim, kamēr tev gar sānu nenozibsnī uz maksimālo ātrumu – 35 km/h – iedarbināts braucamrīks ar diviem vai pat trijiem pasažieriem uz tā. Pusaudžiem ir diezgan vienkārši tikt pie šāda transportlīdzekļa un ar to «atlaist bremzes». Kājāmgājēja – vai cita ietves izmantotāja – kontakts ar tādu simts vai pat daudz vairāk kilogramu smagu «lielgaballodi» var būt pat letāls.
Diemžēl nelaimes gadījumu gan pie mums, gan citās valstīs kļūst arvien vairāk. (Guglējot piemērus, atradu vienu gadījumu arī Valmierā: aprīlī jaunietis guvis traumas skrejriteņa un velosipēda sadursmē. Vai vienīgo?) Nopietni trauksmes zvani sāka skanēt jau 2019. gadā, kad individuālie e-braucamie sāka jūtami piepildīt galvaspilsētas ietves. Ir pagājuši divi gadi, nekādi normatīvie risinājumi valdībā, Iekšlietu ministrijā vai pašvaldībās nav rasti.