Ja jaunā valdība konsekventi īstenos pašlaik nosauktās prioritātes, tad nepietiekamā finansējuma dēļ turpināsies ceļu, īpaši reģionālo un vietējo ceļu, sabrukums. Tas savukārt nozīmē, ka iedzīvotāji turpinās pamest laukus, pārceļoties vai nu uz lielajām pilsētām, vai uz ārzemēm, jo nespēs aizvest bērnus uz skolu, laikus sagaidīt ātro palīdzību, kā arī nespēs normāli nokļūt uz darbu pilsētā, un turklāt nāksies ieguldīt nesamērīgus līdzekļus auto remontos.
Ceļu remontu svītrošana no prioritāšu saraksta liek arī uzdot jautājumu, kas notiks ar finansējumu nozarei 2019. un 2020. gadā, kad būs beigušies Eiropas Savienības šī plānošanas perioda līdzekļi? Vai «neprioritārai» nozarei vispār tiks meklēts un valsts budžetā atrasts finansējums (aptuveni 120 miljoni eiro), lai aizvietotu ES naudu, kas līdz šim nodrošināja kaut daļēju nepieciešamo darbu veikšanu?
Biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» (LCB) vēlētos domāt, ka ceļu remontu, ko Latvijas iedzīvotāji uzskata par vienu no svarīgākajiem valsts uzdevumiem, neiekļaušana jaunās valdības prioritāšu sarakstā ir tikai kļūda, nevis apzināta vēlme nākamajā valsts simtgadē ceļus pamest novārtā.
LCB cer, ka partijas, kas solīja būtiski uzlabot situāciju, tomēr atjēgsies, ka ceļi ir nozīmīgi visu viņu piesaukto prioritāšu veiksmīgai izpildei, un tam tiks rasts arī nepieciešamais finansējums, un ceļi topošajai koalīcijai nepaliks tikai nepildītu programmu formātā, kā tas gadījās viņu priekštečiem.