Pēdējo desmitgadu pārmaiņas Latvijas saimniekošanā uzskatāmi parāda, ka nereti slīdam no vienas galējības otrā. Spilgti to varēja vērot ekonomikas augšupejas periodā, kad augām straujāk par daudzām valstīm, kam gan sekoja dziļš kritums, iestājoties 2008. gada krīzei. Visu šo procesu pavada augsta inflācija vienā periodā, deflācija citā, milzīgas nodarbinātības svārstības, banku parādi un daudzu iedzīvotāju izceļošana, meklējot stabilāku un drošāku dzīvesvietu. Diemžēl tāda pati svārstību amplitūda ir vērojama arī cīņā pret Covid-19 sērgu – vēl 2020. gada otrajā ceturksnī bijām starp veiksmīgākajām Eiropas valstīm, kas lepojās vien ar dažiem saslimušajiem un niecīgiem ierobežojumiem, bet tagad jau esam nokļuvuši starp valstīm ar augstāko saslimstības līmeni un vienu no lēnākajiem vakcinācijas tempiem. Varbūt arī mēs vēlamies drošību un stabilitāti, bet dzīvē mums tas neizdodas. Ir jāmācās no pagātnes, lai neatkārtotu pieļautās kļūdas, un tad varbūt nonāksim arī pie stabilitātes. Vēl labāk, protams, ir mācīties no citu kļūdām, bet sāksim ar savu kļūdu novērtēšanu.
Vai sapulces protokola trūkums ir galvenā mācība vakcīnu iegādes procesā?
Burtu izmērs