Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, daudziem tā var būt puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc, domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nāktos iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.
Jo mazāk dzims bērnu, jo ilgāk būs jāstrādā
Kāpēc tik pesimistiskas prognozes par nākotnes pensijas apmēru? Šodienas pensiju sistēma ir dzimusi 19. gadsimta beigās, paļaujoties uz strādājošo salīdzinoši lielu skaitu, kas spēj «uzturēt» nelielu senioru grupu neilgu pensijas vecuma laiku. Tā ir sistēma, kas balstās sabiedrības solidaritātē, un šodien šī solidaritāte piedzīvo aizvien jaunus pārbaudījumus, jo ir mainījušies parametri, kādos vēsturiski izveidojās pensiju sistēma – cilvēki dzīvo ilgāk un pieaug pensijā pavadītais laiks, strādājošo un pensionāru proporcija mainās par sliktu strādājošajiem.