Jaunās ģimenes, kuru atvases iet skolā Rīgā, var redzēt pašvaldības finansējuma izlietojumu skolēnu ēdināšanai, paši novērtējot, vai tas ir atbilstošs saņemtajai kvalitātei. Skolēni, izmantojot atvērtos datus, attīsta savu kritisko domāšanu. Skolās ekonomikas stundās var pētīt, piemēram, Valsts kases datus par pašvaldību budžetu ieņēmumiem un izdevumiem vai analizēt demogrāfiskos datus savā reģionā, salīdzinot ar novērojumiem realitātē.
Pašvaldībai jāpieņem pārdomāti lēmumi, zinot, ka sabiedrība var pārliecināties par lēmuma pamatojumu, un šīs informācijas pieejamība rada arī lielāku uzticamību pārvaldei. Ja pašvaldība, atverot jaunu bērnudārzu, ņem vērā pieejamo informāciju par iedzīvotāju blīvumu un to, kur dzīvo vairāk jaunās ģimenes, iespējams izvēlēties tam atbilstošāko vietu. Atvērtie dati ir arī būtiski kvalitatīvai pētnieciskajai žurnālistikai, ļaujot medijiem analizēt pieņemtos lēmumus un izcelt konkrētas problēmas, piemēram, norādot uz sabiedrības novecošanos un tās iespējamām sekām.
Atvērtie dati ļauj radīt idejas jaunām, sabiedrībā noderīgām lietotnēm. Piemēram, «Dabas Topā» ir iekļautas 100 apskates vietas Latvijā, kas ir samērā pieejamas un neatrodas īpaši aizsargājamās teritorijās vai dabas liegumos. Iedzīvotājs, dodoties izbraucienā, saņem paziņojumu savā telefonā, ja tuvojas kādai no šīm apskates vietām. Latvijā radīta lietotne dronu pilotiem kartē parāda, vai drona pilotēšana izvēlētajā vietā ir atļauta, kā arī citus ierobežojumus konkrētā gaisa telpā.
Valsts atvērto datu portālā jebkurš var brīvi piekļūt un izmantot 76 datu kopas, piemēram, dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru, datus par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām, mājsaimniecību budžeta apsekojuma datus mācībām. Pieejamo atvērto datu kopu, tai skaitā arī valsts iestāžu publicēto, skaits pieaug. Portālā publicēti dati no 18% valsts iestādēm, savukārt vēl 21% iestāžu plāno datus portālā ievietot tuvāko mēnešu laikā, liecina 2017. gada e-indeksa pētījums.