Šis pavisam negaidītais atklājums man pamatīgi sabojāja garastāvokli, un tāpēc tagad – ko lai dara! – es bojāju to jums. Protams, nekādas Laimas preses relīzes par šādu ražošanas «optimizāciju» netika publicētas. Bet nav jau arī vairs tāda nosaukuma uzņēmuma, jo Rīgā, Miera ielā 22, tagad atrodas Orkla Confectionery & Snacks Latvia.
Norvēģu biznestroļļi, kam pieder latviešiem tik emocionāli vērtīgā prečuzīme, ir visu «sakārtojuši» atbilstoši saviem saimnieciska izdevīguma un mārketinga priekšstatiem. Vajag tikai iesaiņojumā vairāk karmīnsarkanās krāsas un vairāk latvisku rakstu, vairāk patriotisma un skaistu Latvijas ainavu reklāmās – un naivie vietējie cilvēciņi turpinās ēst «savu» šokolādi, neinteresējoties, kas uz tās ir rakstīts ar pavisam maziem burtiņiem*.
Droši vien es tā arī būtu palicis dzīvojam laimīgā neziņā (gluži kā manis apsmaidītie bairīš- un hokejmīļi, kuri svēti tic, ka latvju tautas tērpā tik amizanti izskatīgais Vitālijs Gavrilovs joprojām Tvaika ielā vāra viņu mīļo «aldarīti»), ja vien veikalā mani neizbrīnītu devīgais piedāvājums – pērc vienu tāfelīti, otru saņemsi par brīvu. Meklējot derīguma termiņu, uz mammai mīļā Luksa uzdūros tekstam, ko tiešām nevēlējos izlasīt. Taču diemžēl kaut kas tāds – pēc tam, kad «patriotiskais prihvatizators» Andris Šķēle atraidīja Laimas vadības piedāvājumu uzņēmumu atpirkt, pārdodot to islandiešiem, – bija vien laika jautājums.